VissTas, kas šodien šķiet pašsaprotams, reiz tapis no lielas idejas un maza atspēriena punkta. Jā, jā, tāds ir arī mūsu stāsts, kas 55 gadus vijies un attīstījies cauri dažādiem laikiem, notikumiem un noteikumiem – no paaudzes paaudzē, no olas pie vistas un no vistas pie olas. Un mēs jau sen nejautājam, kurš bija pirmais, jo mūsu stāsts vienmēr sākas ar Vistu, vienmēr.

Bet mums patīk arī vēsture un īpaši jau sava, jo esam neatņemama Ķekavas pilsētas, ķekaviešu un, būsim godīgi, visas Latvijas stāsta daļa. Tieši tāpēc, nemaz nekautrējoties, esam gatavi nedaudz pabužināt paši savas spalvas un izmest dažus vēstures līkločus no mūsu pirmsākumiem līdz pat šai baltai/raibai dienai.

Par godu “Putnu fabrika Ķekava” 55 gadu jubilejai, Ķekavas pilsētā līdz novembrim norisināsies vistiņu parāde.

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Olimpiete-4.png
1. Olimpiete
Ķekavieši mājās ved medaļas no dažādām lielām un mazām sacensībām

Jā, arī no Olimpiskajām spēlēm! Šķiet, vēl tikko sagaidījām Agni Čavaru un Nauri Miezi, kuri zelta uzvaru 3×3 basketbolā svinēja Tokijā. Nav jau nekāds brīnums, jo dziļi sirdī mēs – ķekavieši – esam olimpieši. Mēs skrienam, vingrojam, peldam, nūjojam un minam pedāļus paši savā Ķekavas velobraucienā.

Arī putnu fabrika “Ķekava” ir lielos draugos ar sportu, atbalstot ne tikai Latvijas lielo sportu, piemēram, Latvijas Basketbola savienību, bet arī daudzus vietējos sporta notikumus. Bet vistiņas mūsu putnu fabrikā dzīvo gluži kā olimpiskajā ciematā – ēd veselīgi, labi izguļas un pats galvenais – izskrienas arī svaigā gaisā. Un mēs lepojamies ar to, ka Ķekavas vistiņas, būdamas veselīgas un aktīvas, iedvesmo arī mūs pašus tādiem būt.

Skulptūras vizuālā noformējuma autore – māksliniece Zīle Ozoliņa-Šneidere.
https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Olimpiete-karte.png

1. Olimpiete

Ķekavieši mājās ved medaļas no dažādām lielām un mazām sacensībām

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Pilsetniece.png
2. Pilsētniece
2022. gada 1. jūlijs ir vēsturisks datums – no šīs dienas Ķekavu oficiāli saucam par pilsētu

Liels notikums ne tikai Ķekavas iedzīvotājiem, bet arī mūsu vistiņām, kuras šogad svin savu 55. gadadienu.

Putnu fabrika un Ķekava vienmēr gājušas roku rokā, jo mūs vieno vērtības: mūsu cilvēki, mūsu pilsēta, ilgtspēja un atbildība par rītdienu. Līdz ar putnu fabrikas attīstību un paplašināšanos ir augusi arī Ķekava un tās iedzīvotāju skaits.

Ķekavieši ir lepni savas pilsētas patrioti, un arī putnu fabrikas Ķekava darbinieku saimi veido ilglaicīgi un lojāli darbinieki, kas uzņēmumā strādā gadu desmitiem. Tādēļ Ķekavas jaunais pilsētnieces gods ir lieli svētki mums visiem. Un arī mūsu vistiņām.

Priekā un Ķekavā!

Skulptūras vizuālā noformējuma autores – mākslinieces Ilona Korņilko un Linda Auziņa.

 

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Pilsetniece-karte.png

2. Pilsētniece

2022. gada 1. jūlijs ir vēsturisks datums – no šīs dienas Ķekavu oficiāli saucam par pilsētu

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Vesturniece-4.png
3. Vēsturniece
Izzināt vēsturi nozīmē saprast sevi, savas saknes un vietu, kurā tu dzīvo

Šajā ziņā Ķekava ir unikāla pilsēta, jo tā ir augusi kopā ar mums. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados līdz ar putnu fabrikas straujo izaugsmi, attīstījās arī pati Ķekava. Palielinoties ražošanas apjomiem, bija nepieciešamas arvien jaunas darba rokas, tādējādi pieauga arī Ķekavas iedzīvotāju skaits. Kamēr citi ciemi gaidīja demogrāfisko sprādzienu, šeit kuploja jaunās ģimenes. Jau desmit gadus pēc putnu fabrikas ciemata atvēršanas nācās pārbūvēt bērnudārzu, lai rastu 100 papildu vietas mazajiem ķekaviešiem.

Savukārt 1977. gadā tika svinīgi atklāta jauna, moderna celtne – putnu fabrikas administrācija. Šī tolaik iespaidīgā ēka tika celta jau krietni pēc ražotnes atvēršanas, jo visupirms bija svarīgi padomāt par Ķekavas iedzīvotājiem. Šodien nams ir nodots darbinieku rīcībā – šeit ierīkota dienesta viesnīca un ēdnīca.

Skulptūras vizuālā noformējuma autore – māksliniece Elīna Plūme-Priedīte.
https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Vesturniece-karte.png

3. Vēsturniece

Izzināt vēsturi nozīmē saprast sevi, savas saknes un vietu, kurā tu dzīvo

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Maksliniece-4.png
4. Māksliniece
Radošums ir dzīvotprieks

Un, lai šis dzīvotprieks varētu rasties, ir vajadzīga vieta, kur radīt. Kad 1964. gadā tika sākta Ķekavas putnu fabrikas būvniecība, kultūras nams tika iezīmēts būvniecības projektā līdzās dzīvojamo ēku, ambulances, bērnu dārza un skolas būvniecības plānam.

Tikpat ilgi, cik cilvēki ir strādājuši putnu fabrikā, tie kultūru ir baudījuši un paši radījuši šajā namā. Septiņdesmitajos gados tika izveidots savs pūtēju orķerstris, kā arī vīru un sieviešu koris, kuri aktīvi dzied un piedalās Dziesmu svētkos vēl šodien.

Radošumam vienmēr bijusi liela nozīme ne tikai Ķekavas iedzīvotāju ikdienā, bet arī darbā. Tā, piemēram, 1987. gadā putnu fabrika bija pirmā, kas sāka rūpnieciski ražot visā Latvijā tik slavenās žāvētās vistiņas. No tā brīža viesību galdi, banketi un izbraukumi svaigā gaisā nebija iedomājami bez šī jaunā garduma.

Skulptūras vizuālā noformējuma autores – mākslinieces  Dagmāra Ērdle un Astrīda Lesnika.
https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Maksliniece-karte.png

4. Māksliniece

Radošums ir dzīvotprieks

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Izcilniece-4.png
5. Izcilniece
Ķekavieši vienmēr bijuši zinātkāri un meklējuši veidus, kā būt soli priekšā

Jau no pašiem pirmsākumiem putnu fabrika šeit celta kā paraugsaimniecība. Kopš tās atklāšanas 1967. gadā tā bijusi vieta, kurā ne vien pašiem izmēģināt jaunus sasniegumus, bet arī parādīt citiem – kā tās lietas būtu darāmas. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca augstas raudzes speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un pat Kubas. Tas viss tapa iespējams, patiecoties putnu fabrikas profesionāļu pašaizliedzīgam darbam un nenogurdināmai vēlmei attīstīties.

Arī nesenāki notikumi apliecina mūsu vēlmi būt labākiem, stāvot pāri vispārpieņemtajiem standartiem – tieši putnu fabrika Ķekava bija pirmā Baltijā, kas ieviesa augstākos standartus putnu labturībā tādejādi izaudzējot 100% veselīgus putnus bez antibiotiku lietošanas.

Un pētnieka gars mūs pavada arī šodien! Putnu fabrikā tiek meklēti arvien jauni veidi, kā nodrošināt cilvēkus ar veselīgu un pilnvērtīgu uzturu, dzīvot saskaņā ar vidi, taupot resursus, un lai laimīgi būtu visi – ķekavieši, mūsu mīļās vistiņas un pircēji.

Šķiet, ka gudra saimniekošana nupat jau ir visu ķekaviešu lepnuma jautājums – esam īsteni savas pilsētas patrioti un rūpējamies par to, lai tā būtu sakopta, cilvēki šeit justos laimīgi un netaupām smaidus. Jo ir taču izpētīts, ka smaids ir viens no ilgdzīvošanas priekšnoteikumiem!

Skulptūras vizuālā noformējuma autore – māksliniece Vita Kokoša.
https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Izcilniece-karte.png

5. Izcilniece

Ķekavieši vienmēr bijuši zinātkāri un meklējuši veidus, kā būt soli priekšā

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Atputniece-4.png
6. Atpūtniece
Ķekava ir vieta, kur cilvēki ciena darbu, cits citu un arī – atpūtu

Ķekaviešiem tas ir pašsaprotami! Putnu fabrikā jau kopš pirmsākumiem tika rīkoti atpūtas vakari, īpaši svinīgi pasākumi par godu izcilniekiem un veterāniem, svinētas kolēģu kāzas, bērnu piedzimšanas un pensijas vecuma sasniegšana. Bet mielasta gatavošana un galda klāšana vienmēr bijusi neatņemama saviesīguma sastāvdaļa. Pat astoņdesmitajos gados, kad deficīta dēļ veikalu plaukti bija tukši, ķekaviešus priecēja uz vietas saražotie gardumi. Turklāt putnu fabrikas siltumnīcās audzēja gan dārzeņus, gan ziedus, lai mēs viens otru varētu sveikt jubilejās un citos godos.

Savukārt svaigā gaisā grilētas maltītes smarža ir Ķekavas atpazīstamības zīme. Ne velti putnu fabrikas sortimentā ir tik daudz gardu grila gaļas recepšu. Tagad visi Ķekavas iedzīvotāji un viesi ir aicināti atpūsties Grilparkā, kas izveidots par godu putnu fabrikas “Ķekava” 55 gadu jubilejai. Garšīgi sakot, labu apetīti!

Skulptūras vizuālā noformējuma autore – māksliniece Zīle Ozoliņa-Šneidere.
https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Atputniece-karte.png

6. Atpūtniece

Ķekava ir vieta, kur cilvēki ciena darbu, cits citu un arī – atpūtu

https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Novadniece-4.png
7. Novadniece
Vienalga, kādi būtu Ķekavas sasniegumi – medaļas, slava vai citi ieguvumi –, tie visi pienākas ķekaviešiem

Mēs paši esam šeit izaudzējuši veselu pilsētu, kura izveidojusies par brīnišķīgu vietu. Jau vairākās paaudzēs šeit mīt cilvēki, ar kuriem patiesi lepojamies – skaisti, gudri, čakli un vienkārši kolosāli.

Zinām, ka daudzi no jums, vai arī jūsu vecāki vai vecvecāki pārcēlās uz dzīvi Ķekavā, lai strādātu putnu fabrikā. Lai kopā no nulles uzbūvētu šo saimniecību un līdz ar to arī pilsētu, kurā dzīvot, strādāt un vienkārši labi justies. Tāpēc putnu fabrikas “Ķekava” 55 gadu jubilejā vēlamies visiem ķekaviešiem pateikties par to, ka esat šeit un kopā ar mums. Šis ir tas brīdis, kad varam paši sev uzsist uz pleca, jo mēs esam malači.

Skulptūras vizuālā noformējuma autore – māksliniece Dagmāra Ērgle.
https://vistas.lv/wp-content/uploads/2022/07/Novadniece-karte.png

7. Novadniece

Vienalga, kādi būtu Ķekavas sasniegumi – medaļas, slava vai citi ieguvumi –, tie visi pienākas ķekaviešiem

Ieskats “Putnu fabrika Ķekava” vēsturē

Ar kolhoza “Ķekava” kolhoznieku kopsapulces lēmumu 1964. gada 6.novembrī putnu fabrikas būvei tika nodoti 24,6 ha lauksaimniecības zemes un 17,7 ha meža.
Ķekavas PMK uzsāka fabrikas celtniecību, dzīvojamo namu būvi, aprīkošanu ar elektrotīkliem, ūdensapgādi un notekūdeņiem attīrīšanas iekārtām, sakaru sistēmu, gazifikāciju u.t.t.

Sociālisma sistēmā fabrikas budžetā tika atvēlēti līdzekļi ambulances, bērnudārza, kultūras nama, skolas un dzīvojamo ēku celtniecībai. Apdzīvojamā ciemata platība bija 20 200 kvadrātmetri.

Fabrika bija projektēta kā noslēgtā cikla uzņēmums – no ārpuses pieveda tikai barību un vaislas putnus. Viss ražošanas process notika uz vietas. Fabrika bija kā ciemats ciematā.

1968. gadā fabrikā bija 22 483 putni, bet tagad jau vairāk 20 miljoni.

1968. gada sākumā putnu fabrikā strādāja 98 darbinieki un šobrīd tas sasniedz jau ap 1150 cilvēkus.

1972. gada novembrī darbu uzsāka jaunais putnu gaļas pārstrādes cehs ar jaudu 3 000 broileri stundā. Mūsdienās pārstrādes jauda ir ap 7 000 broileri stundā.

1973. gadā ekspluatācijā tika nodotas 54 jaunas putnu novietnes. Tagad “Putnu fabrika Ķekava” ir 95 putnu novietnes Ķekavā un Bauskā.

1978. gada janvārī “Ķekava” kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas.

“Putnu fabrika Ķekava” ražošanas jauda jau pārsniedza 8 000 tonnu robežu.

1981. gadā sāka strādāt jauna putnu gaļas pārstrādes līnija. Savukārt, 1985. gadā tika pabeigta fabrikas rekonstrukcija un sasniegti 11 000 tonnas gaļas ražošanas apjoms.

1982. gadā sāk strādāt jaunais putnu māšu un ataudzējamo jaunputnu cehs.

1987.gadā pirmo reizi Latvijā sāk ražot rūpnieciski kūpināto cāļa gaļu.

Gan Atmodas laikā, gan arī nenoteiktības pilnajos gados pēc neatkarības atgūšanas, “Putnu fabrika Ķekava” ne mirkli nepārtrauca darbu, lai Latvijas iedzīvotājus nodrošinātu ar vietēji ražotiem cāļa gaļas produktiem.

Lai arī sākotnēji, 1992. gadā Latvijas valsts neļāva privatizēt “Putnu fabriku Ķekava”, tomēr 1995. gadā privatizācija tika veikta un uzņēmumu turpināja vadīt ilggadējais direktors Mārtiņš Skuja.

1992. gadā darbu sāk pirmais “Putnu fabrika Ķekava” veikals – Rīgā, Stabu ielā.

Drīzumā tiek izveidoti veikali arī citās Latvijas pilsētās.

“Ķekava” produkcijas klāsts no sākotnējā viena veida svaigā cāļa paplašinājās līdz daudzveidīgam produktu piedāvājumam, kas iekļāva kūpinājumus, dažādas desas un cīsiņus – kopumā 58 veidu produkciju no putnu gaļas, neskaitot olas.