Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk

 Jelena Pavlova

 

Kādēļ sievietēm iesaka lietot uzturā vistas gaļu

Jeļena Pavlova, sertificēta uztura speciāliste, uztura zinātnes maģistre

Ēdot vistas gaļu, samazinām tauku daudzumu uzturā, kas ir būtiski svara zaudēšanai, vēlamā svara saglabāšanai un vispārējai organisma labsajūtai.

Zems “slikto” tauku saturs

Pateicoties lielajam olbaltumvielu daudzumam un mazajam tauku saturam, vistas gaļa ir diētisks produkts. Produktā ir svarīgs ne tikai tauku saturs, bet arī to veids. Vistas gaļā, atšķirībā no sarkanās gaļas (cūkgaļa, liellopu gaļa) ir zems piesātināto tauku daudzums. Pārmērīga piesātināto tauku uzņemšana var palielināt risku saslimt ar otrā tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un pat vēzi. Vistas gaļa nesatur arī transtaukskābes, kas ir vēl agresīvākas par piesātinātajiem taukiem. Tā vietā vistas gaļā ir nepiesātinātie tauki, kam ir pozitīva ietekme uz veselību un kas palīdz novērst daudzu slimību attīstību.

Matu, ādas un nagu veselībai

Vistas gaļa labvēlīgi ietekmē mūsu matu, ādas un nagu veselību, jo tā satur B grupas vitamīnus, selēnu, cinku, dzelzi un aminoskābes, kas piedalās kolagēna un keratīna veidošanā.

Vistas gaļa ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots, kas nozīmē – tajā ir visas organismam nepieciešamās neaizvietojamās aminoskābes, kopskaitā astoņas. Neaizstājamās aminoskābes organisms nespēj ražot pats, tādēļ tās ir jāuzņem ar uzturu. Olbaltumvielas jeb proteīni ir mūsu organisma pamata būvmateriāls. No tā ir veidoti fermeti, hormoni un vielas, kas nepieciešamas imunitātei. No pilnvērtīgu proteīnu uzņemšanas atkarīga pareiza organisma procesu norise.

Vistas gaļa ir vērtīgs vitamīnu B3, B4, B6 un B12 avots. B grupas vitamīni ir svarīgi gan vielmaiņai, gan asinsradei un nervu sistēmai.

Kā arī vistas gaļā ir fosfors, cinks, selēns, dzelzs un citas minerālvielas. Cinks un selēns ir būtiski imunitātei un hormonālajai sistēmai. Savukārt dzelzs kavē anēmijas attīstību, kas biežāk tiek novērota tieši sievietēm. Par to, ka organismā trūkst dzelzs, liecina, piemēram, matu trauslums un to izkrišana.

Pagatavošana

Lai saglabātu maksimāli daudz vērtīgo vistas gaļas uzturvielu, to ieteicams tvaicēt, sautēt vai cept. Ne vienmēr gatavojot jāpievieno krējums vai majonēze. Tā vietā var izmantot grieķu jogurtu vai jogurtu bez piedevām. Kā garšvielu var izmantot ķiplokus vai franču sinepes.

Vistas gaļu vienmēr vēlams ēst kopā ar dārzeņiem, kas organismam sniedz ne tikai papildu uzturvielas, bet padara maltīti arī vizuāli gardāku. Var pievienot šķipsniņu sāls, bet nedrīkst ēdienu pārsālīt. Tā vietā labāk eksperimentēt ar dažādām garšvielām, atklājot jaunas garšas.

Svaigu vistas gaļu ledusskapī vēlams glabāt ne ilgāk par divām dienām. Ilgākai uzglabāšanai to var sasaldēt, kas ļaus vistas gaļu uzglabāk ledusskapī līdz pat vienam gadam.

Kā izvēlēties vistas gaļu

Iedzīvotāju vidū reizēm pavīd uzskats, ka putnu fabrikās vistu audzēšanā izmanto hormonus un antibiotikas, tādēļ viņi dod priekšroku bioloģiskajās saimniecībās augušu vai zemnieku audzētu vistu gaļai. Kā ir patiesībā? Pirmkārt, Eiropas Savienības valstīs hormonu izmantošana ir stingri aizliegta. Savukārt antibiotikas var tikt izmantotas tikai saslimšanas gadījumā un arī tad – tikai stingrā veterinārārsta kontrolē. Kādēļ tad vistas fabrikās izaug tik ātri? To ietekmē vairāki faktori – speciāli selekcionēta vistu šķirne, īpaši pielāgots dienas režīms un sabalansēts uzturs, kas visi kopā ļauj vistai vēlamo svaru sasniegt dabīgi ātri.

Uzturvērtība putnu fabrikā augušu, bioloģiski audzētu un zemnieku audzētu vistu gaļai praktiski neatšķiras. Vienīgā atšķirība – putnu fabrikā audzētu vistu gaļa ir liesāka, ar zemāku tauku saturu. Gaļas uzturvērtību ietekmē gan barība, ko saņem dzīvnieks, gan klimata apstākļi. Pašlaik nav pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu bioloģiskās gaļas priekšrocības un pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību.

Interesanti fakti par vistas gaļu

  • Vismazākais tauku saturs (mazāk nekā 3g uz 100g) un vislielākais olbaltumvielu daudzums (23g uz 100g) ir vistas krūtiņā. Olbaltumvielu dienas norma ir 55-75g, savukārt tauku norma 55-67g.
  • Vistas gaļā ir tikai 1g piesātināto tauku. Ieiteicams, lai šo tauku daudzums ikdienas uzturā nepārsniedz 22g (10% no 2000 kcal).
  • Vistas filejā ir ļoti daudz olbaltumvielu, bet maz kaloriju – 100g svaigas vistas filejas satur tikai 100 kcal. Tādēļ tā īpaši ieteicama uzturā tiem, kuri vēlas samazināt svaru.
  • Vairāk tauku satur vistu spārniņi (līdz 20g uz 100g). Tumšā vistas gaļa satur vairāk tauku nekā gaišā gaļa. Tauku saturu var samazināt, nelietojot uzturā vistas ādu.
  • Vistas gaļa satur aminoskābi triptofānu, kas piedalās serotonīna jeb tā saukā “laimes hormona” veidošanā.
  • Atšķirībā no sarkanās gaļas, vistas gaļa nerada onkoloģisko slimību risku.
  • Sirds un asinsvadu slimību gadījumā sarkano gaļu iesaka aizstāt ar balto gaļu.
  • Veselu svaigu vistu var uzglabāt saldētavā (-18 ⁰С) vienu gadu, bet svaigas vistas daļas – 9 mēnešus. Vistas gaļu nedrīkst atkausēt istabas temperatūrā.

Raksts no žurnāla “Ieva”. Izdevniecības “Žurnāls Santa” arhīvs.