Pieaugot diskusijai par veselīgas un kvalitatīvas gaļas izvēli Latvijā, aptaujas dati liecina – gaļas iegādes prasības un paradumi sievietēm un vīriešiem atšķiras. Vienlaikus vairāk nekā divas trešdaļas abu iedzīvotāju grupu norāda – ikdienas gaļas izvēlē svarīga kļūst dzīvnieka audzēšana veselīgi un bez antibiotikām.

Latvijā gan vīriešiem, gan sievietēm galvenais kritērijs gaļas izvēlē ir tās svaigums, uz ko norāda 83% aptaujāto vīriešu un 79% sieviešu. Vīriešiem otrs būtiskākais gaļas izvēles kritērijs ir pārdevēja uzticamība un drošība, kas svarīga 35% vīriešu. Savukārt sievietes (36%) kā otru svarīgāko kritēriju gaļas izvēlē izvērtē uzglabāšanas apstākļus veikalā – vai tie atbilst kvalitātes standartiem. Vīrieši to ierindo trešajā vietā (30%). Tāpat 30% vīriešu un 19% sieviešu ir svarīgi, lai gaļa būtu ar vietēju izcelsmi no Latvijas.

Gan Eiropā, gan pasaulē sievietes un vīrieši aizvien vairāk pievērš uzmanību pārtikas, to skaitā gaļas kvalitātei un veselīgumam. Starptautiskās pārtikas informācijas padomes tendenču apkopojums liecina, ka svarīgākie kritēriji pārtikas izvēlē ir produktu sastāvs un veselīgums (vairāk nekā 40%), ražotāja vērtības, to skaitā dzīvnieku labturība (virs 20%) un atbildīga ražošana (tuvu 15%).*

Arī Latvijas iedzīvotājiem svarīgāko kritēriju vidū, kas tiek ņemti vērā gaļas izvēlē, ir veselīgums un tas, vai dzīvnieks ir audzēts bez antibiotikām. 69% vīriešu un 66% sieviešu labprāt dotu priekšroku gaļai ar marķējumu “Audzēts bez antibiotikām”. 32% sieviešu un 27% vīriešu tas jau šobrīd ir kļuvis par svarīgu kritēriju ikdienas gaļas izvēlē.

“Ģimenē sievietēm un vīriešiem iepirkšanās paradumi atšķiras – sievietes bieži vien ir galvenās ikdienas pirkumu veicējas, savukārt vīrieši iepērkas retāk un mēdz būt pat kritiskāki produktu izvēlē. Mainoties ikdienas dzīves ritmam un ēšanas paradumiem, mainās arī prasības pret kvalitāti, ko var redzēt kritērijos, kas tiek ņemti vērā produktu iegādē. Gaļas izvēlē vairs nepietiek ar to, ka tā ir svaiga un kvalitatīva. Pircēji aizvien vairāk grib uzzināt par dzīvnieka augšanas vidi un izcelsmi un pievērš uzmanību gaļas pārdošanas apstākļiem veikalā – vai gaļa atrodas aukstuma vitrīnā, vai ir ievērots derīguma termiņš un citi nosacījumi. To novēroju gan savā ikdienas darbā ar klientiem un diskusijās ar bloga sekotājiem, gan savā ģimenē un draugu lokā,” skaidro uztura speciāliste Lizete Puga.

“Iespējams, ka tā ir aizņemtās ikdienas specifika, bet biežāk man gaļa tiek pasniegta jau pagatavota, uz šķīvja, un pats gaļu iegādājos salīdzinoši reti. Arī mani draugi vairāk aizraujas ar gaļas ēšanu, iepirkšanos uzticot kādam citam. Brīžos, kad gaļu pērku pats, vienmēr izvērtēju gaļas kvalitāti – gan to, cik tā ir svaiga, gan piedomāju, no kurienes tā ir nākusi,” pārdomās dalās “Ghetto Games” līderis Raimonds Elbakjans.

Sekojot pieaugošajām iedzīvotāju kvalitātes prasībām pret gaļu, “Putnu fabrika Ķekava” pērn sāka piedāvāt gaļu paaugstinātā kvalitātē ar marķējumu “Audzēts bez antibiotikām”. Šogad uzņēmums tai pievienojis arī pirmo grila produkciju Baltijā ar šādu marķējumu. “Ķekava” ir pirmais gaļas ražotājs Baltijā un viens no nedaudziem Eiropā, kurš ieviesis ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt putnus veselīgi, bez slimošanas, tādejādi izvairoties no antibiotiku lietošanas. “Putnu fabrika Ķekava” antibiotiku patēriņš ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā un vienā līmenī ar tādiem kvalitātes līderiem kā Norvēģija, Islande un Zviedrija.

*Aptauja veikta 2018.gada jūnijā sadarbībā ar Snapshots, piedaloties 702 respondentiem.

** Starptautiskās pārtikas informācijas padomes fonda veiktais pārtikas un veselības pētījums, 2017.