Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk

Jaunumi

Žurnāls «IEVA» raksta: ANTIBIOTIKAS. Vai tiešām šoreiz vajag?

Teksts ZANE TIMPARE

Man šķiet, mēs tik ļoti esam pieraduši pie ārstu brīdinājumiem nevajadzīgi nelietot antibiotikas, ka šādus tekstus gluži vienkārši vairs nedzirdam. Jo vismaz pagaidām savā ikdienā tikpat kā nesaskaramies ar šo zāļu lielāko biedu – antibiotiku rezistenci. Taču situācija visā pasaulē tiešām kļūst arvien satraucošāka.

Konsultē UGA DUMPIS, infektologs, epidemiologs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Labākās zāles pasaulē?

Antibiotikas diezgan daudzās dzīves situācijās ir neaizvietojamas, piemēram, tās vienīgās spēj uzveikt nopietnas bakteriālas infekcijas. Lai labāk izprastu šo zāļu nozīmi, vērts atcerēties laiku, kad antibiotikas vēl nebija pieejamas, un tā nemaz nav tik sena pagātne – pirmo antibiotiku, penicilīnu, atklāja 1928. gadā.

Kāds droši vien ir dzirdējis stāstus par Pirmo pasaules karu, kad karavīri gāja bojā tāpēc vien, ka ievainojumiem pievienojās infekcijas, pret kurām nebija zāļu, un sākās vispārēja organisma saindēšanās jeb sepse. Mūsdienās šādi ievainojumi būtu ārstējami, tieši pateicoties antibiotikām. Tas ir pat maigi teikts, ka antibiotikas ir izglābušas daudzas dzīvības un ka tās ir vienas no labākajām zālēm, ko cilvēce vispār izgudrojusi.

Tomēr, kā nereti gadās, ko cilvēks atklājis, pats mēdz pēc tam sabojāt. Un tā ir noticis arī ar antibiotikām. Jau vairākus gadu desmitus ārsti visā pasaulē novēro: jo plašāk antibiotikas lieto, jo arī baktērijas, uz kurām tās tieši iedarbojas, kļūst izturīgākas – notiek slimību izraisošo baktēriju mutācija, mainās to šūnapvalki, baktērijas sāk izstrādāt vielas, kas gluži vienkārši nogalina pašas antibiotikas. Un šīs izslavētās zāles top bezspēcīgas. Tā arī ir izslavētā antibiotiku rezistence.

Piemēram, pacientam konstatē urīnceļu infekciju un, lai to ārstētu, nozīmē antibiotiku amoksicilīnu. Viņš dzer šīs zāles, kā norādīts 3–5 dienas, taču uzlabojumu nav, jo baktērija jau ir rezistenta pret antibiotiku, ko parasti lieto šīs infekcijas ārstēšanā. Tikmēr infekcija vēršas plašumā, sāk bojāt nieres. Bet šīs 3–5 vitāli svarīgās dienas ir pavadītas bezjēdzīgi – ar neefektīvu ārstēšanu. Līdzīgas situācijas mediķi novēro arī ar elpceļu infekcijām. Protams, tad antibiotikas tiek mainītas, piemeklētas citas, un veselība visbiežāk jau pamazām atgriežas, tomēr tas prasa papildu laiku, kas bieži ir vissvarīgākais veiksmīgā ārstēšanā, papildu uztraukumus.

Tomēr jau tagad Latvijas slimnīcās piedzīvoti arī atsevišķi, daudz smagāki gadījumi, kad antibiotiku rezistences dēļ pacientam diemžēl vairs nav bijis iespējams palīdzēt, jo izplatījušās tādas baktērijas, kas ir nejutīgas pret visām antibiotikām. Antibiotiku rezistence īpaši bīstama ir ķirurģijā, jo operāciju laikā bieži nozīmē antibiotikas, lai izvairītos no iekaisumu rašanās, tā apdraud orgānu transplantācijas iespējamību, antibiotikas ir neaizstājamas onkoloģisku slimību ārstēšanā.

Lietošanas ABC

Pats galvenais, ko mediķi vēlas panākt – lai antibiotiku rezistence visā pasaulē neprogresētu tik strauji kā beidzamajos gados. Un te nu palīdzīgu roku var sniegt ikviens no mums.

Pirmām kārtām – lietojot antibiotikas tikai tad, kad tās patiešām nepieciešamas. Taču ārsti novēro, ka ir pacienti, kuri dodas pie ģimenes ārsta un lūdz izrakstīt antibiotikas gandrīz vai profilaksei – kad ir neliels klepus, saaukstēšanās. Reizēm arī dakteri paši diezgan ātri ķeras pie antibiotikām, lai gan vēl varētu iztikt bez tām. Jo mazāk lieto antibiotikas, jo mazākas iespējas, ka izplatīsies rezistentās baktērijas. Antibiotikas ir ļoti labas zāles, taču – lietotas īstā laikā un vietā, bet profilaksei, drošībai gan ar tām aizrauties nevajadzētu. Turklāt antibiotikas ārstē tikai bakteriālas infekcijas, pret vīrusiem tās nepalīdz!

Tāpat saistībā ar antibiotikām svarīga ir pareiza lietošana.

+Ja antibiotikas jādzer 3 reizes dienā, tad šīs reizes jāsadala secīgi, lai zāles nosegtu visu diennakti – ik pēc 8 stundām. Tā antibiotikas iedarbosies efektīvi un neveidosies arī pārlieka vai gluži pretēji – nepietiekama to koncentrācija organismā.

+Sākot lietot antibiotikas, veselības uzlabojumiem jāparādās jau otrajā, trešajā dienā. Ja to nav, nevajag zāles varonīgi turpināt dzert noteiktās 5–7 dienas. Jādodas pie ārsta un jāinformē, ka uzlabojumu nav.

+Savukārt, ja pēc 2–3 dienām pašsajūta iet augšup, antibiotikas nedrīkst pārtraukt dzert. Tā ir viena no raksturīgākajām kļūdām, kas var raisīt slimības atkārtotu uzliesmojumu. Antibiotikas jālieto pilns ārstēšanas kurss, kas dažkārt var būt daudz ilgāks nekā laiks, kad pāriet klīniskie simptomi.

Cieš labās baktērijas

Ja nepārliecina antibiotiku rezistence, ir vēl viens fakts, kas skar katru no mums, – antibiotikas negatīvi ietekmē zarnu traktā mītošās labās baktērijas. Ne velti, izrakstot antibiotikas, ārsti iesaka vairāk lietot skābpiena produktus, kuros mīt labās baktērijas, dažkārt nozīmē pat speciālas baktēriju kapsulas (dakteris Uga Dumpis gan uzskata, ka tās neko daudz nepalīdz). Tas tāpēc, ka, cīnoties ar slimību izraisošajām baktērijām, antibiotikas paķer līdziarī labās baktērijas, kas nodrošina veselīgu mikrofloru. Turklāt iepriekšējā mikroflora pēc antibiotiku lietošanas pilnvērtīgi atjaunojas tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Taču liela daļa mūsu imunitātes slēpjas tieši kuņģa un zarnu traktā, labajās baktērijās. Atklāts, ka zarnu traktā mīt miljoniem dažādu baktēriju kombināciju un tieši tās daudzējādā ziņā nosaka daudzu slimību risku, piemēram, aptaukošanās, cukura diabēta, imūno slimību.

Vienlaikus Uga Dumpis piebilst, ka uz šo jāskatās reāli, jo vairumam cilvēku antibiotiku lietošana tomēr būtiskas veselības problēmas neraisa, vienīgi – vai vajag zarnu traktu šādi ik pa laikam pārbaudīt bez būtiska iemesla?

Par gaļu un sadzīves ķīmiju

Antibiotikas izmanto ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Un tas, lai arī netieši, tomēr ietekmē vispārējo notikumu gaitu, jo antibiotiku atliekas izdalās ar fēcēm, daļa no tām nonāk augsnē, ūdeņos – kopējais dabas loks ir diezgan šaurs, un tas var palielināt arī antibiotiku kopējo rezistenci.

Protams, Eiropas Savienībā pastāv strikti noteikumi, kā antibiotikas dzīvniekiem pareizi jālieto, cik ilgu laiku pirms nokaušanas tās drīkst izmantot, lai šādu gaļu varētu pēc tam iekļaut cilvēku uzturā. Tomēr joprojām notiek diskusijas – kā un vai šāds, lai arī neliels, antibiotiku atlieku daudzums gaļā, pienā, spēj cilvēka organismu iespaidot ilgtermiņā?

Priecē vienīgi Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtā informācija, ka Latvija (29 Eiropas ekonomiskās zonas valstu vidū) antimikrobiālo līdzekļu lietošanas ziņā lopkopībā, par laimi, ieņem tikai 23. vietu. Bet līderos (tātad – antibiotikas lopiem lieto visvairāk) ir Dienvideiropas zemes: Spānija, Kipra, Itālija. Pārtikas un veterinārais dienests arī nacionālās atliekvielu kontroles programmas ietvaros ik gadu pārbauda ap 1800 gaļas paraugu gan lopu novietnēs, gan tirdzniecības vietās (ieskaitot ne tikai tradicionālos gaļas lopiņus, bet arī visu pārējo – dīķu zivis, trušus, medījumu gaļu utt.), taču neko pārlieku satraucošu antibiotiku atliekvielu sakarā līdz šim neatklāj.

Reklāmas televīzijā nemitīgi aicina iegādāties antibakteriālus sadzīves ķīmijas līdzekļus, rādot, cik tad patīkama un tīra vide būs mājās. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo arī šādi līdzekļi pieliek roku mazgājamo dezinfekciju līdzekļu rezistences veidošanā. Beidzamā laikā visvairāk runā par tādu daudziem dzirdētu antibakteriālu vielu kā triklozāns – to pievieno zobu pastām, ziepēm, trauku līdzekļiem. Zinātnieki uzskata, ka šī viela varētu veicināt baktēriju nejūtību pret citām antibakteriālajām vielām, tāpēc triklozāna lietošana būtu jāierobežo. Uga Dumpis rosina neaizrauties ne ar antibakteriālām ziepēm, ne tīrīšanas līdzekļiem. «Pilnīgi pietiek, ja rokas nomazgājam ar parastām ziepēm.»

Tāpat pārlieka tīrība un aizraušanās mājās ar antibakteriāliem līdzekļiem spēj palielināt alerģiju risku, jo imūnsistēmai taču ar kaut ko ir jācīnās – ja nav reālu netīrumu, tā izdomāsev citus pretiniekus un cīnās pati ar sevi. Vēl tagad tiek piedāvāti gultas matrači ar antibakteriālu pārklājumu, drēbes – arī par to nevēlamo ietekmi uz veselību Eiropā runā arvien skaļāk.

Baktēriju izraisītas slimības

Tās jāārstē ar antibiotikām:

+sepse (vispārēja asins saindēšanās), strutains meningīts – šīs ir visbīstamākās bakteriālās infekcijas formas,

+strutainā angīna (streptokoka izraisīta infekcija),

+urīnceļu infekcijas,

+seksuāli transmisīvās slimības – gonoreja, sifiliss, hlamīdijas,

+roze un citas nopietnas ādas, zemādas infekcijas, kuras biežāk izraisa streptokoki vai stafilokoki,

+plaušu karsonis (ja to izraisa baktērijas).

Atgriezties pie jaunumiem